Vai olu iekļaušana uzturā paaugstina holesterīna līmeni asinīs?

Visai bieži saistībā ar holesterīna līmeni tiek izcelta virkne produktu, kuri paaugstina holesterīna līmeni asinīs. Līdzīgi aprakstīti arī produkti, kuri to var mazināt. Kopējos veselīga uztura principus, kas piemērojami gadījumos, kad konstatēts paaugstināts “sliktā holesterīna” jeb zema blīvuma lipoproteīnu līmenis asinīs, aprakstīju savā ierakstā par holesterīnu un dzīvesveida maiņu. Tomēr šoreiz vēlos apskatīt atsevišķi vienu no visvairāk apspriestajiem produktiem saistībā ar holesterīnu – olas!

Pastāv viedoklis, ka ir produkti, kuri satur holesterīnu, tomēr nerada ievērojamas holesterīna svārstības asinīs. Piemēram, olas, daži vēžveidīgie (garneles, krabji), subprodukti (aknas, nieres). Tāpēc šos produktus samērīgos daudzumos var iekļaut uzturā arī tad, ja ir mērķis mazināt “sliktā holesterīna” līmeni asinīs [1].

Grieķu pētnieku grupa 2019. gadā publicēja pētījumu, kurā piedalījās vairāk par 3500 dalībniekiem. Viņu mērķis bija noteikt saistību starp olu patēriņu (daudzumu, lietošanas biežumu) un dislipidēmijas* attīstību. Rezultātā tika izdarīts secinājums, ka olas nepaaugstina dislipidēmijas attīstības risku un tās ir iekļaujamas veselīga uztura sastāvā, kas bagātīgs ar šķiedrvielām un vienlaicīgi zemu piesātināto tauku daudzumu [2].

* Dislipidēmija – cilvēka asinīs esošo tauku attiecību līdzsvara zudums, tajā skaitā paaugstināts “sliktā holesterīna” līmenis.

Tomēr vēlos vērst uzmanību uz to, ka jautājumam par olām un holesterīnu nav viennozīmīgas atbildes, jo 2019. gadā tika publicēts arī ASV veikts pētījums ar ievērojami lielāku dalībnieku skaitu (gandrīz 30000 dalībnieku). Šajā pētījumā tika secināts, ka lielāks olu vai citu ar holesterīnu bagātu produktu patēriņš saistāms ar augstāku sirds un asinsvadu slimību incidenci, tāpēc šis fakts jāņem vērā uztura vadlīniju veidošanā [3]. Cita amerikāņu pētnieku grupa pētīja pusaudžu meitenes un secināja, ka olas ir iekļaujamas uzturā kā veselīgs produkts, bez nevēlamiem efektiem attiecība uz lipīdu (arī “sliktā holesterīna”) līmeņiem, glikozes līmeni un insulīna rezistenci [4].

Divus gadus vēlāk savu pētījumu prezentēja japāņi, kuri secināja, ka viņu populācijā nav saistības starp vienas olas iekļaušanu ikdienas ēdienkartē un holesterīna līmeni asinīs [5]. Tomēr jāņem vērā, ka viņu pētījumā tika iekļauti veseli iedzīvotāji.

Šāda veida pētījumu par olu lietošanu uzturā un tā ietekmi uz lipīdu (tauku) sastāvu cilvēka asinīs ir visai daudz. Tomēr jāatzīst, ka vienota secinājuma nav.

Šī brīža tendence norāda uz to, ka veselam cilvēkam (ar normālu holesterīna līmeni) olas uzskatāmas par veselīga uztura sastāvdaļu un droši iekļaujamas uzturā. Savukārt gadījumos, kad jau pastāv kādi riska faktori attiecībā uz sirds un asinsvadu sistēmas slimībām vai noteikts paaugstināts “sliktā holesterīna” līmenis asinīs, tad es personīgi ieteiktu saglabāt mērenību attiecībā uz olu iekļaušanu uzturā (tās varētu būt aptuveni 3-4 olas nedēļā).

Es turpināšu sekot jaunākajām zinātniskajām aktualitātēm un varbūt nākotnē varēšu jau stāstīt par kādiem jauniem aspektiem.

2019. gadā publicēts interesants pētījums ar pelēm, kurā pētīta olās esošo fosfolipīdu (tajā skaitā lecitīna) ietekme uz holesterīna absorbciju zarnās. Kaut arī fosfolipīdi nespēj cīnīties ar jau esošu hiperholesterinēmiju (paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs), tomēr tie samazina vai pat novērš holesterīna absorbciju zarnu traktā [6]. Iespējams, ka olās
esošie fosfolipīdi (piemēram, lecitīns) ir iemesls tam, kāpēc holesterīns no olām nemaz tik izteikti nepaaugstina holesterīna līmeni asinīs.

Atcerēsimies, ka olas ir vērtīgs olbaltumvielu un arī noteiktu vitamīnu (E vitamīna, B grupas vitamīnu) avots.

Atsauces:

1. British Heart Foundation https://www.bhf.org.uk/
2. Magriplis E., Mitsopoulou A.V., Karageorgou D., Bakogianni I., Dimakopoulos I. et al. Frequency and Quantity of Egg Intake Is Not Associated with Dyslipidemia: The Hellenic National Nutrition and Health Survey (HNNHS). Nutrients. 2019; 11(5): 1105.
3. Zhong V.W., Van Horn L., Cornelis M.C., Wilkins J.T., Ning H. et al. Associations of Dietary Cholesterol or Egg Consumption With Incident Cardiovascular Disease and Mortality. JAMA. 2019; 321(11): 1081-1095.
4. Mott M.M., McCrory M.A., Bandini L.G., Cabral H.J., Daniels S.R. et.al. Egg Intake Has No Adverse Association With Blood Lipids Or Glucose In Adolescent Girls. J Am Coll Nutr. 2019; 38(2): 119-124.
5. Sugano M. and Matsuoaka R. Nutritional Viewpoints on Eggs and Cholesterol. Foods. 2021; 10(3): 494.
6. Lee Y., Han C.Y., Bae M., Park Y., Lee J. Egg phospholipids exert an inhibitory effect on intestinal cholesterol absorption in mice. Nutr Res Pract. 2019; 14(4): 295-301.